Leons Zviedris un Sergejs Penkins.

Mākslinieks horeogrāfs LEONS ZVIEDRIS nesen atgriezās no divu nedēļu ilgām Krievijas estrādes zvaigznes Sergeja Penkina jubilejas svinībām     Tieši tajās dienās Maskavas metro stacijā nogranda sprādziens; Leons jūtas kā otrreiz piedzimis, jo no traģēdijas viņu šķīra vien dažas minūtes un pāris simti metru. Horeogrāfs stāsta par saspringto gaisotni Maskavā, par kārtējo vilinošo darba piedāvājumu un kādas dāmas dāvanu...

Leonu pieskatīja miesassargi

    Sergeju Penkinu Leons Zviedris pazīst kopš viesizrāžu laikiem Krievijā. Ik reizi, kad Penkins koncertēja Rīgā, Leons māksliniekam palīdzēja organizēt brīvo laiku Latvijā. Daudzas reizes Sergejs aicināja Leonu ciemos, taču laika trūkuma dēļ horeogrāfs nevarēja atsaukties dziedātāja ielūgumiem. Tikai šogad horeogrāfs devās uz mūziķa dzimšanas dienas svinībām. "Penkina jubilejā biju vienīgais lūgtais Baltijas pārstāvis.
    Kad 30. janvārī ierados Maskavā, tiku aizvests uz viesnīcu, kura atradās Kremļa tuvumā, un kurā vizītes laikā Maskavā bija dzīvojis Klintons. Par izmaksām man nebija tiesības neko zināt. Es biju uzaicinātais viesis!" Leonam Maskavā izsniedza mobilo telefonu un iepazīstināja ar diviem miesassargiem. Viņam stingri pieteica neiziet no numura, pirms nav saņemts apsardzes vīru zvans! Tomēr smalkajos viesnīcas apartamentos Zviedris pavadīja vien trīs dienas. "Dzīve tur nebija izturama ne man, ne neskaitāmajiem viesiem, kas nāca uz maniem apartamentiem divdesmit četras stundas diennaktī. Ik soli viesnīcā uzmanīja ar ieročiem bruņojusies apsardze, ciemiņiem bija jāuzrāda dokumenti, viņi tika īpaši piereģistrēti, fiksēti videolentē. Domāju - ja vien rastos vajadzība, viņi redzētu un dzirdētu arī visu, kas notiek manos apartamentos. Tas kļuva nogurdinoši un nomācoši.
    Atlikušo laiku - pusotru nedēļu - dzīvoju turpat netālu, kādas Krievijas estrādes zvaigznes, kuras uzvārdu atļaušos neizpaust, divstāvu dzīvoklī. Manā rīcībā bija istabene. Mājās es faktiski neēdu. Dienas kārtība bija vienkārša - pa dienu gulēju, vakarpuse atskanēja telefona zvans: "Pēc divām stundām esi gatavs!" Šīs pāris stundas pavadīju vannā, sapošos, tad - limuzīnā iekšā un prom! Ik nakti līdz sešiem septiņiem rītā dzīvojāmies uz vella paraušanu. Atpūtāmies visur, kur to dara Krievijas "krējums". Krieviem nav tā -šodien ir dzimšanas diena, nosvinam, un cauri, āmen! Tas nekas, ja dzimšanas diena būs tikai pēc desmit dienām! Viss, kas notiek nedēļu pirms un nedēļu pēc tās, ir jubilejas ietvaros. Krievijas "krējumam" nav ko darīt, un viņi izdomā visādus iemeslus jautrībām."

Paveicas, jo kavēju tikšanos

    To, kā gaisotne Maskavas ielās ir saspringta un neomulīga, Leons juta kopš pirmajām pilsētā pavadītajām stundām: uz ielas jebkurā brīdī var apstādināt un palūgt uzrādīt personu apliecinošu dokumentu; restorānos, bāros un dārglietu veikalos pie ieejas durvīm apmeklētājus sagaida apsargs ar automātu plecā. «Tas bija nomācoši, taču, jāatzīst, divu nedēļu laikā to maz izjutu. Iespējams, tāpēc, ka 24 stundas diennaktī biju kā eiforijā. Apsardzi ar automātiem pat saku uztvert kā normu."
    Pienāca 7. februāra rīts. Visas biļetes uz vakarā koncertzālē "Rossija" paredzēto Penkina jubilejas koncertu bija pārdotas. Un rīta agrumā Maskavas metro notika sprādziens. "Tikai laimīgas sagadīšanās dēļ manis tur nebija, lai gan man bija jābūt tieši tajā metro stacijā, līdz kurai sprādziena brīdī bija 300 metru. Es kavēju tikšanos, tikai tāpēc man paveicās! Kad tuvojos metro stacijai, tur jau stāvēja miliču kordoni, klāt nevienu nelaida. Atskanēja mana mobilā telefona zvans... "Kur esi?" Nosaucu ielu un mājas numuru, pie kuras stāvēju. Man teica: "Stāvi un nekusties ne no vietas, piebrauks limuzīns un savāks tevi!" Neko sīkāk man nepaskaidroja. Sajūta bija nepatīkama, un sapratu - kaut kas nav kārtībā. Tikai kad iekāpu ar televizoru aprīkotā limuzīnā, uzzināju, kas noticis. Man bija iespēja redzēt pirmos uzfilmētos kadrus - skats televizora ekrānā bija baiss - izšļāktas asinis, izmētāti ķermeņu gabali - rokas, kājas. Nākamajās ziņās lielu daļu no šiem kadriem vairs nerādīja. Bija sākusies stingra kontrole, un pirmie kadri bija nobloķēti. Kad neilgi pēc tam neoficiālā saietā tikos ar augsta ranga cilvēkiem, kas saistīti ar kriminālo darbu, viņi atzina, ka bojāgājušo skaits ir vismaz divreiz lielāks par oficiāli paziņoto. Televīzijā tika stāstīts, ka uz vietas mirusi 39 cilvēki. Tas ir absurds! Sastrēguma stundā, kad vagons ir pārpildīts, tā nevar būt!"

Koncertzāle pilna ar apsardzes vīriem

    Traģēdija metro stacijā varēja būt par iemeslu Penkina jubilejas koncerta atcelšanai, taču koncerts notika - tiesa gan, pastiprinātas apsardzes uzraudzībā. "Koncerts bija fantastisks! Ko tādu nebiju redzējis. Penkins viens pats uz lielās koncertzāles "Rossija" skatuves, un viņu pavada Valsts simfoniskais orķestris! Pirmās dziesmas laikā orķestris bija noslēpts aiz tilla aizkara. Vēlāk pēc Penkina lūguma skatītāji ar klusuma brīdi pieminēja rīta traģēdijā bojāgājušos - tad lēnām atvērās aizkars un parādījās orķestris. Katrā skatuves pusē stāvēja pieci apsargi - protams, civilajā, bet ar pilnu ekipējumu - ar bruņuvestēm, austiņām un ieročiem, kas paslēpti zem žaketēm. Uz skatuves esošie stāvēja ar viena cilvēka intervālu un skatu pret publiku. Kad dziedātājam pasniedza ziedus, vairāki apsardzes vīri nostājās centrā, iepretim trepītēm, kas ved uz skatuvi. Maskavieši to visu uztver absolūti normāli, jo saprot, ka citādi nevar."

Pieci tūkstoši dolāru par uzstāšanos

    Sergeja Penkina jubilejas svinību kulminācija notika elitārā Maskavas naktsklubā "Prāga". Šīs svinības Sergejam un 150 lūgtajiem viesiem uzsauca kluba īpašnieks. "Vispirms bija jāiziet cauri apsardzei, kurai ir saraksts ar viesu uzvārdiem, un tikai pēc tam saņēmu ielūgumu. Interesanti, ka Krievijā modē īr vārds "zvaigzne". Ja tauta tevi pazīst un par tevi runā, tevi uzrunājot nesauc vārdā, bet par "zvaigzni". Turklāt vislielākajā nopietnībā un vislabākajā nozīmē. Tā kā biju vienīgais pārstāvis no Baltijas, tā arī teicu: "Sojediņonntje štati Pribaltiki!" Izrādās, viņi par mani pirms pāris gadiem bija lasījuši presē - Rīgā esot Leons Zviedris, kas uzstājas ar žņaudzējčūsku... Šādos "zvaigžņu" saietos Krievijā pierasts dibināt kontaktus - cilvēki apmainās telefona numuriem, programmām - tas ir ideālākais variants, kā iekļūt apritē. Maskavā ir dāmas, kas uzstājas ar kobrām, bet, ko daru es, nedara neviens. Tika izteikta vēlēšanās mani angažēt vienā no dārgākajiem Maskavas naktsklubiem. Viņi ir gatavi pēc manis atlidot ar čarterreisu un pēc uzstāšanās atgādāt Rīgā. Viņiem tas ir normāli - tur ir citi apgriezieni. Biju kazino, kur izloze ir miljons dolāru. Citā kazino izlozē bija helikopters." Kādu honorāru par tīģerpitona eksotisko šovu Maskavā Leons Zviedris varētu saņemt? "Neapšaubāmi, runa bija par ciparu ar trim nullēm. Dolāros, protams. Man sola no trim līdz pieciem tūkstošiem dolāru par vienu uzstāšanās reizi."

Zvīedris saņem dāvanu - zelta gredzenu

    Spilgti brauciena iespaidi Zviedrim saistīti ar trijām Penkina svinību laikā sastaptām dāmām. Visas viņas ir zvaigznes, bet viena pēc patīkami kopā pavadītā laika Leonam Zviedrim uzdāvināja īpaši viņam gatavotu, vienlaikus uz diviem pirkstiem velkamu iespaidīgu zelta gredzenu! Dāvinātājas vārdu Leons neatklāj. "Maskavā izrādīt simpātijas un labvēlību nav problēma. Visu diennakti strādā juveliersaloni, kur pat nakts vidū iespējams pasūtīt gredzenu. Tāpēc nav brīnums, ka neilgā laikā tika sarūpēta šī dāvana man. Kad to ieraudzīju, nesapratu, kā to uzlikt. Izrādījās - elementāri! Tā kā gredzens ir pārāk uzkrītošs, ikdienā to nenēsāšu."

Leons un Drazdovs